Ginekoloģiskas operācijas

Histeroskopija – saudzīga, mazinvazīva ķirurģiska diagnostika, kas ļauj konstatēt dzemdes dobuma patoloģiju, kas biežu vien nav saskatāma USG laikā. Ar ofisa histeroskopa palīdzību, kas ir būtiski smalkāka diametra par citur stacionāros plaši lietotiem histeroskopiem, var precīzi redzēt, kāds ir neauglības iemesls dzemdes dobumā. Ka arī pastāv iespēja paņemt audu paraugu bakterioloģiskai, virusoloģiskai un histoloģiskai izmeklēšanai un novērst nelielus dzemdes dobuma defektus (piemēram, likvidēt polipu) vienas procedūras laikā. Smalka, eleganta un maz traumatiska metode. Paciente jau pēc pāris stundām var atgriezties ierasti aktīvā dzīvē, kas dod iespēju šo metodi izmantot cilvēkiem lielas aizņemtības apstākļos.

Galvenās histeroskopijas priekšrocības:

• patoloģijas skaidra vizualizācija;
• ātra pēcoperācijas rehabilitācija.

Fertiloskopija – īpaša ķirurģiska diagnostikas metode, ko pielieto reproduktoloģijas speciālisti neauglības traucējumu ārstēšanā.

Fertiloskopijas laikā tiek pārbaudīti cervikālais kanāls un dzemdes dobums, vēdera dobums, olnīcas un olvadi. Procedūras laikā tiek pārbaudīta arī olvadu caurlaidība. Procedūra ir mazinvazīva, tas nozīmē pilnvērtīgu diagnostisku procedūru, jebkuru rētu neesamību un vieglu procedūras panesamību, jo paciente var doties mājās jau pēc divām stundām pēc veiktās procedūras.

Multicentrisks pētījums rāda, ka veicot fertiloskopiju sievietēm ar klīniski normālu mazā iegurņa USG ainu, var izvairīties no standarta diagnostiskās laparoskopijas veikšanas 93% gadījumu.

Indikācijas fertiloskopijai:

• neskaidra iemesla auglības traucējumi;
• endometriozes noteikšanai, ārstēšanas efektivitātes pārbaude;
• mazā iegurņa hronisku sāpju gadījumā;
• aizdomas par olvadu patoloģiju;
• ja diagnostisko laparoskopiju veikt ir apgrūtinoši vai bīstami (piem., izteikta sievietes virssvara esamības gadījumā);
• intubācijas narkozes kontrindikāciju esamība.

Laparoskopija —  mazinvazīvā operācija, ar kuras palīdzību var veikt nepieciešamo ķirurģisko iejaukšanos gan vēdera dobumā, gan mazajā iegurnī. Laparoskopijas laikā var gan diagnosticēt iespējamās saslimšanas, gan veikt to saudzīgu ķirurģisko ārstēšanu.

Laparoskopijas priekšrocības:

• ātrā atveseļošanas pēc operācijas;
• mazinvazīvā operācija;
• laba iekšējo orgānu vizualizācija;
• praktiski nemanāmas rētas pēc operācijas.

Laparotomija – ķirurģiska metode, pie kuras pieeja mazā iegurņa orgāniem tiek nodrošināta ar vienu samērā garu griezienu uz vēdera priekšējās sienas. Dažkārt šo metodi sauc arī par „atvērto” operāciju. Izmantojot šo pieeju, pēc ādas grieziena katrs nākamais audu slānis tiek uzmanīgi pārdalīts, dodot ķirurgam iespēju ērti operēt. Ar laparotomijas metodi ir iespējams veikt gandrīz jebkuras sarežģītības un apjoma operāciju. Bieži šo pieeju izmanto onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kad pirms operācijas nav iespējams pilnībā prognozēt paredzamo operācijas apjomu. Šī pieeja dod iespēju nepieciešamības gadījumā paplašināt griezienu, tādējādi paplašinot arī operācijas lauku un operācijas apjomu. Taču ir arī trūkumi – šāds grieziens dzīst salīdzinoši ilgi (vidēji 2 – 4 nedēļas) un neļauj atgriezties pie ierastā ikdienas ritma ilgāku laiku.

Galvenās laparotomiskās pieejas priekšrocības:

• laba un ērta pieeja iekšējiem orgāniem;
• relatīvi vienkārša tehniskā izpildījumā;
• nav nepieciešami sarežģīti vai īpaši, neparasti instrumenti.