Onkoreproduktoloģija ir medicīnas apakšnozare, kuras mērķis ir pacienta reproduktīvās funkcijas saglabāšana jeb onkofertilitāte (no vārdiem onkoloģija un fertilitāte jeb auglība), dodot iespēju arī pēc onkoloģiskas slimības ārstēšanas ieņemt, iznēsāt un radīt pēcnācējus.
Pretvēža terapija, lai arī mērķēta uz cīņu ar vēzi, var ietekmēt arī organisma veselos orgānus, tostarp reproduktīvo sistēmu. Attīstoties vēzim, organisms uz to var reaģēt, izraisot iekaisuma reakcijas un izmainot ķīmiskos procesus organismā. Šīs izmaiņas var ietekmēt arī olnīcas un olšūnu nobriešanas procesu tajās. Tāpat vēzis var nelabvēlīgi ietekmēt asinsriti un skābekļa un barības vielu piegādi olnīcām, traucējot olšūnu attīstību un apaugļošanos un līdz ar to radot grūtības ieņemt bērniņu. Taču, lai kliedētu satraukumu,- vēzis nav spriedums, un arī onkoloģijas pacientiem pēc ārstēšanas ir iespēja kļūt par laimīgiem vecākiem.
Ikvienam pacientam pirms onkoloģijas ārstēšanas ir iespēja nodrošināties pret terapijas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz reproduktīvo funkciju, izmantojot mūsdienās pieejamās iespējas, kas ļauj nākotnē tikt pie sava bērniņa. Pateicoties tādām procedūrām kā olšūnu un olnīcu audu sasaldēšana, kā arī spermas sasaldēšana.
Onkoloģija vairs nav šķērslis, lai nākotnē kļūtu par vecākiem.
Attīstoties vēzim, organisms var reaģēt uz šo procesu ar iekaisuma reakcijām un ķīmisko signālu izmaiņām organismā. Šīs izmaiņas var ietekmēt to, kā darbojas jūsu olnīcas, kurās notiek olšūnu nobriešanas process.
Viens no galvenajiem mehānismiem, ar kura starpniecību vēzis ietekmē olšūnu nobriešanu, ir noteiktu olbaltumvielu, it īpaši matrices metālproteāzes (MMP) līmeņa izmaiņas. Šīm olbaltumvielām ir svarīga loma vēža šūnu pārņemšanā un izplatīšanā. Ja to līmenis zaudē līdzsvaru, var rasties traucējumi olnīcu darbībā. Piemēram, audu metālproteāzes inhibitoru (TIMP) deficīts attiecībā pret MMP var izraisīt olšūnu nobriešanas aizkavēšanos vai pat olšūnas membrānas iznīcināšanu un tādējādi apgrūtināt tās saglabāšanu un apaugļošanu.
Turklāt audzēja augšanas faktors (TGF-β) ietekmē arī olšūnu nobriešanas procesu regulēšanu. Augsts šīs olbaltumvielas līmenis var izraisīt olšūnu attīstības traucējumus un mazināt to apaugļošanās spēju, kas vēl vairāk apgrūtina apaugļošanās un grūtniecības procesu sievietēm, kurām nācies saskarties ar vēzi.
Ir svarīgi pieminēt, ka vēzis var ietekmēt arī asinsvadu sistēmu, mainot asins plūsmu un aizkavējot skābekļa un barības vielu piegādi olnīcām. Šī ietekme var nelabvēlīgi ietekmēt arī olšūnu nobriešanu un apaugļošanās spēju.
Visi šie mehānismi, ar kādiem vēzis ietekmē olšūnu nobriešanu, var apgrūtināt sievietei bērna ieņemšanu un grūtniecības gaitu. Šo mehānismu izpratne var palīdzēt izstrādāt efektīvākas ārstēšanas metodes un atbalstu sievietēm, kuras vēlas dzemdēt bērnus pēc cīņas ar vēzi.
Teksts tapis sadarbībā ar ginekoloģi-reproduktoloģi, neauglības ārstēšanas speciālisti Dr. Ulyanu Lapay
Vēža ārstēšanas metodes, piemēram, ķīmijterapijas, staru terapijas (apstarošanas), mērķterapijas un dažu veidu ķirurģiskās operācijas, ir vērstas uz to, lai iznīcinātu vai samazinātu vēža šūnas pacienta organismā.
Šīs ārstēšanas metodes ir nepieciešamas, lai cīnītos ar vēzi un glābtu pacienta dzīvību, taču tām bieži vien ir arī nevēlama ietekme uz veselajiem audiem un orgāniem, tostarp sievietes reproduktīvo sistēmu un fertilitāti.
Šo faktu ir svarīgi ņemt vērā, plānojot ārstēšanas procesu un pieņemot lēmumus par reproduktīvās veselības saglabāšanu.
- Ķīmijterapija: daudzi ķīmijterapijas medikamenti iedarbojas uz šūnām, kuras ātri dalās. Tādas ir gan vēža šūnas, gan normālas šūnas, piemēram, olšūnas. Tas var izraisīt olšūnu bojājumus vai to bojāeju, kas savukārt var samazināt vai pilnībā iznīcināt sievietes auglību.
- Radioterapija jeb staru terapija: radioterapijā izmanto starojumu, lai iznīcinātu vēža šūnas. Ja starojumam pakļautā zona atrodas tuvu olnīcām vai dzemdei, tas var sabojāt vai samazināt funkcionējošo olšūnu skaitu. Staru terapija var ietekmēt arī olnīcu audu struktūru, kas var izraisīt to disfunkciju.
- Ķirurģiskā ārstēšana: lai izoperētu audzēju, dažkārt var būt vajadzīgs izņemt arī olnīcas vai dzemdi, īpaši tajos gadījumos, kad vēzis izplatījies tieši šajos orgānos. Tas var negatīvi ietekmēt sievietes auglību, vai nu pilnībā liedzot dzemdēt bērnus, vai būtiski samazinot reproduktīvo funkciju.
- Mērķterapija ir ārstēšanas metode, kas iedarbojas uz konkrētiem molekulāriem mērķiem vēža šūnās vai to vidē. Tā var ietvert tādu medikamentu lietošanu, kas bloķē noteiktu signālu plūsmu vai proteīnus, kuri nepieciešami vēža šūnu augšanai un izdzīvošanai. Šāda terapija var būt mazāk toksiska organismam nekā dažas citas ārstēšanas metodes, taču arī tai var būt nevēlamas blakusiedarbības uz orgāniem un audiem, tostarp sieviešu reproduktīvo sistēmu:
- Ietekme uz šūnu diferenciāciju: dažas zāles, kuras izmanto mērķterapijā, var ietekmēt šūnu diferenciāciju, kas var izraisīt izmaiņas olšūnu nobriešanā un tādējādi ietekmēt to kvalitāti.
- Iedarbība uz šūnu DNS: daudzi medikamenti, kurus izmanto mērķterapijā, var ietekmēt šūnu DNS, izraisot dažādu veidu bojājumus vai mutācijas. Tas var izraisīt olšūnu normālas darbības traucējumus un to kvalitātes pasliktināšanos.
- Ietekme uz folikulu ģenēzi: dažas mērķterapijas zāles var ietekmēt folikulu ģenēzi – folikulu veidošanās un attīstības procesu olnīcās. Tas var izraisīt ovulācijas traucējumus un olšūnu kvalitātes pasliktināšanos.
Teksts tapis sadarbībā ar ginekoloģi-reproduktoloģi, neauglības ārstēšanas speciālisti Dr. Ulyanu Lapay
- Onkoloģiskā stāvokļa izvērtējums – novērtē ārsts onkologs: ir svarīgi noskaidrot vēža veidu, paredzamo terapijas efektu, izdzīvošanas prognozi, grūtniecības iespēju pēc vēža ārstēšanas un citus veselības stāvokļa rādītājus.
- Pacienta lēmums par nepieciešamību saglabāt reproduktīvo funkciju: pamatslimības ārstēšanas steidzamības dēļ lēmums ir jāpieņem ātri.
- Konsultācija ar ārstu reproduktologu: ieteicams pēc iespējas ātrāk apspriest ar ārstu reproduktologu reproduktīvā materiāla saglabāšanas iespēju, lai palielinātu veiksmīga rezultāta iespējamību.
- Reproduktīvās sistēmas izvērtējums (novērtē ārsts reproduktologs): novērtējums tiek veikts, ņemot vērā jūsu vecumu un esošo olnīcu rezervi.
- Reproduktīvās funkcijas saglabāšanas metodes izvēle (ārsts reproduktologs, ņemot vērā onkologa rekomendācijas): visefektīvākās metodes, piemēram, embriju, olšūnu (oocītu) un spermatozoīdu kriokonservācija, ir iespējamas pirms vēža ārstēšanas uzsākšanas.
Jāatceras, ka ir būtiski saglabāt iespēju sievietei kļūt par māti, un šī jautājuma pārrunāšana ar savu onkologu un ārstu reproduktologu palīdzēs jums pieņemt apzinātu un izsvērtu lēmumu.
Teksts tapis sadarbībā ar ginekoloģi-reproduktoloģi, neauglības ārstēšanas speciālisti Dr. Ulyanu Lapay
Kopš 2024. gada 1. janvāra, spēkā stājoties izmaiņām Ministru kabineta noteikumos nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, onkoloģijas pacientiem, kuri nākotnē vēlas kļūt par vecākiem saviem bioloģiskajiem bērniem, ir pieejams būtisks atbalsts – valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļauta reproduktīvā materiāla paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana pirms ķīmijterapijas uzsākšanas.
Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu projekta anotāciju: “Cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām pēc ķīmijterapijas saņemšanas var būt samazināta auglība. Ķīmijterapijas medikamenti iedarbojas uz dzimumšūnām (spermatozoīdiem un olšūnām), tāpēc to attīstība, nobriešana un pilnvērtīga darbība vēlāk var būt traucēta. Ķīmijterapijas medikamenti mūsdienās kļūst arvien saudzīgāki, tādēļ ne visiem pacientiem nākotnē būs problēmas ar auglību, tomēr, lai nodrošinātu iespēju nākotnē kļūt par vecākiem saviem bioloģiskajiem bērniem, daudzviet pasaulē tiek rasta iespēja pirms ārstēšanas uzsākšanas veikt reproduktīvā materiāla paņemšanu, sasaldēšanu un uzglabāšanu noteiktu laika periodu.”
Līdz ar to arī Latvijā turpmāk onkoloģijas pacientiem (gan 18 gadu vecumu sasniegušajiem, gan nepilngadīgajiem) ir pieejama valsts apmaksāta dzimumšūnu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana. Par pakalpojuma nepieciešamību lemj ārstu konsīlijs, un kopš sasaldēšanas brīža dzimumšūnas tiks uzglabātas ne ilgāk par 10 gadiem, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos.