Kolposkopija ir viena no efektīvākajām dzemdes kakla izmeklēšanas metodēm, kas ieteicama visām sievietēm reproduktīvajā vecumā. Regulāra kolposkopiskā apskate ļauj atklāt dzemdes kakla un maksts patoloģijas agrīnā stadijā, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu un panākt veiksmīgākus ārstēšanas rezultātus.
Kolposkopija – zelta standarts dzemdes kakla patoloģiju agrīnai diagnostikai
Kolposkopija ir nesapīga un vienkārša izmeklēšanas metode, kas ļauj diagnosticēt dzemdes kakla un maksts patoloģijas to agrīnā stadijā, kad izmaiņas vēl nav redzamas parastas ginekoloģiskās apskates laikā un kad paciente neizjūt nekādus simptomus. „Northway” klīnikas speciālisti uzsver – agrīna diagnostika ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanā. Tā, piemēram, pateicoties savlaicīgai diagnostikai, dzemdes kakla vēzi iespējams veiksmīgi izārstēt aptuveni 90% gadījumu.
Kolposkopija ļauj diagnosticēt:
- iekaisuma procesus, tādus kā vulvīts (ārējo dzimumorgānu iekaisums), vaginīts (maksts iekaisums), endocervicīts (dzemdes kakla gļotādas iekaisums) u. c.,
- pirmsvēža stāvokļa pazīmes (dzemdes kakla displāziju),
- labdabīgus jaunveidojumus (polipus, kondilomas, endometroīdās cistas utt.),
- ļaundabīgas izmaiņas, piemēram, dzemdes kakla vēža attīstību.
Aksana Evart
Onkoloģijas ginekologs, Kolposkopijas speciālists
Biežāk uzdotie jautājumi
Kolposkopija norisinās līdzīgi kā parasta ginekoloģiskā apskate. Tas ir nesāpīgs, atsevišķos gadījumos vien nedaudz nepatīkams izmeklējums. Kolposkopiskās izmeklēšanas laikā kolposkopu – binokulāro mikroskopu – uzstāda 20 līdz 30 centimetru attālumā no pacientes. Kolposkops netiek ievadīts makstī un nepieskaras ķermenim. Pirms kolposkopiskās apskates dzemdes kaklu apstrādā ar speciālu šķidrumu, kas palīdz labāk apskatīt asinsvadus un ieraudzīt šūnu izmaiņas dzemdes kaklā. Izmeklēšanas laikā ārsts makstī ievada un nofiksē speciālu spoguli. Tālāk ar kolposkopu, kas aprīkots ar jaudīgu apgaismojumu, tiek maksimāli detalizēti – līdz pat 40 reižu pietuvinājumā – apskatīts dzemdes kakls, kā arī uzņemti augstas izsķirtspējas attēli. Izmeklējums ilgst aptuveni 10 minūtes. Diagnozes apstiprināšanai vai noraidīšanai kolposkopijas laikā veic biopsiju, paņemot audu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.
Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām sievietēm reproduktīvajā vecumā ginekoloģisku saslimšanu profilaksei kolposkopiju ieteicams veikt vismaz reizi gadā. Tāpat kolposkopiju nozīmē, lai monitorētu rezultātus ginekoloģisku saslimšanu ārstniecības laikā, kā arī gatavojoties grūtniecībai un bērniņa gaidību laikā.
- Plānojot grūtniecību;
- Grūtniecības laikā;
- Novēroti neparasti izdalījumi no maksts;
- Nomoka velkošas sāpes vēdera lejasdaļā;
- Ir dedzinoša sajūta urinēšanas laikā;
- Ir sāpes un diskomforts dzimumakta laikā;
- Konstatētas novirzes no normas citoloģijas rezultātos;
- Menstruālā cikla traucējumu gadījumā;
- Ja novērota asiņošana menstruāciju starplaikā;
- Rezultātu kontrolei, ārstējot ginekoloģiskas saslimšanas;
- Iestājoties menopauzei.
Kolposkopija neprasa īpašu sagatavošanos, tomēr ir dažas rekomendācijas, kuras jāievēro maksimāli efektīvai izmeklēšanai.
- Vismaz 24 stundas pirms izmeklēšanas ieteicams atturēties no dzimumattiecībām;
- Nav ieteicams lietot tamponus, lubrikantus un medikamentus;
- Ja dienā, kad paredzēta kolsposkopija, ir spēcīgas menstruācijas, izmeklējumu labāk pārcelt.
Pēc kolposkopijas paciente praktiski uzreiz var atgriezties ierastajā ikdienas ritmā. Jāievēro vien daži ierobežojumi – vismaz divas trīs dienas ieteicams atturēties no došanās vannā, peldbaseina un pirts apmeklējuma, kā arī dzimumattiecībām un tamponu lietošanas. Jārēķinās, ka pēc kolposkopijas pāris dienas iespējami nelieli asiņaini izdalījumi no maksts; mēdz būt arī neliels diskomforts mazā iegurņa orgānu zonā. Ja diskomforts ieilgst (ļoti retos gadījumos), ieteicams vērsties pie ārsta.