CIN vēl nav dzemdes kakla vēzis[ENG]

Kā ierasts, reizi gadā tu apmeklē ginekologu un apskates laikā esi pārliecināta, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Taču onkocitoloģisko analīžu rezultāti piepeši uzrāda burtu virknējumu CIN kombinācijā ar cipariem 1, 2 vai 3. Vai tas nozīmē, ka nenovēršami gaida dzemdes kakla vēzis, un cik liela ir iespēja no tā izvairīties?

Abreviatūra CIN nozīmē – cervikālā  intraepiteliālā neoplāzija (CIN), tā raksturo pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās un tiek iedalīta pirmajā, otrajā un trešajā pakāpē. Jo augstāka pakāpe, jo lielāka iespēja, ka izmainītās šūnas varētu kļūt par vēža šūnām. Taču displāzija vēl nav vēzis un tikai pie noteiktas apstākļu sakritības var novest līdz vēža attīstībai. Tāpēc galvenais noteikums, kas jāievēro ikvienai sievietei, ieraugot burtus CIN savu analīžu rezultātos, – noteikti jādodas pie ārsta! Displāziju var ārstēt, un, jo agrāk to uzsāk, jo labāki panākumi.

CIN 1 ir viegla displāzija, kuru var ārstēt konservatīvi. Ja konservatīva ārstēšana nedod rezultātus un atkārtotas analīzes joprojām uzrāda CIN, izmanto jau nopietnākas ārstēšanas metodes: kriodestrukciju, konizāciju vai diatermokoagulāciju. CIN 2 jeb vidējas displāzijas gadījumā pielieto speciālas metodes, ar kuru palīdzību iznīcina bojātās šūnas. Smagā displāzija jeb CIN 3 praktiski simts procentos gadījumu turpina attīstīties līdz dzemdes kakla vēzim, tāpēc bojātās šūnas iznīcina, ar speciālu aparatūru izgriežot no dzemdes kakla konisku gabaliņu ar bojātajām šūnām.

Ja vieglu, vidēju vai smagu displāziju neārstē, šūnu bojājumi turpina attīstīties un var radīt mikroinvazīvu, bet vēlāk – arī invazīvu dzemdes kakla vēzi. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt pirmsvēža stadijas un laikus uzsākt ārstēšanu. Šajā procesā izmantotās metodes nav nedz sāpīgas, nedz veselībai bīstamas. Turklāt, uzsākot ārstēšanu, pirms šūnu bojājumi kļuvuši ievērojami, var iztikt ar konservatīvu ārstēšanu un minimālu invāziju, nav nepieciešama daudz sarežģītāka pretvēža terapija.

Par šūnu izmaiņām dzemdes kaklā sievietes visbiežāk nenojauš, jo par to neliecina nekādi simptomi. Tāpēc pārbaude reizi gadā pie ginekologa ir pats mazākais, ko iespējams darīt savas veselības labā. Sievietes bieži vien uzskata – ja nekas nesāp, neliecina par slimību, pie ārsta var neiet. Tā mēdz domāt arī sievietes, kas konkrētajā laika posmā nedzīvo dzimumdzīvi vai arī kurām vairs nav menstruāciju. Taču regulāri jāpārbauda veselība ir visām: pat ja nav nepieciešamības veikt onkocitoloģiskās uztriepes analīzes (piemēram, sievietei, kurai nekad nav bijis seksuālu kontaktu), ir jāpārbauda citi orgāni.
No displāzijas līdz vēža attīstībai var paiet gan gads, gan desmit gadi. Lielākoties patoloģiski procesi neveidojas uz vesela dzemdes kakla. Par iespējamām izmaiņām var liecināt tā dēvētās fona saslimšanas – pseidoerozija, leikoplākija, polipi, plakanā kondiloma u. c. Tās nenozīmē, ka noteikti attīstīsies vēzis, taču veidojas nelabvēlīgs fons, kas laika gaitā noved pie šūnu bojājumiem. Ja sieviete apmeklē ārstu un veic nepieciešamos izmeklējumus, iespēja palaist garām šūnu izmaiņas ir minimāla. Taču jārēķinās, ka šūnu bojājumi dažkārt attīstās ļoti strauji, tāpēc pārbaužu regularitātei ir ļoti liela nozīme. Dažreiz gadās tā, ka pirms pusgada pacientei viss bijis labi, bet pēc pusgada analīzes uzrāda mikroinvazīvu vēzi. Tas ir izārstējams, taču nozīmē gan nopietnāku ārstēšanu, gan lielus psiholoģiskus pārdzīvojumus.

Nevajag raizēties, ka pēc displāzijas ārstēšanas radīsies problēmas ar bērna ieņemšanu vai iznēsāšanu: ar modernajām ārstēšanas metodēm bojātās šūnas iznīcina, neskarot dziļākos audu slāņus. Vienīgi gadījumos, ja bojājumi bijuši lielāki un bijusi nepieciešama plašāka operācija, ginekologs izārstētajai sievietei, iespējams, ieteiks nevis dabīgas dzemdības, bet gan ķeizargriezienu.

Pēc ārstēšanās papildus drošībai noteikti būtu ieteicama vakcinācija pret HPV – cilvēka papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Ja reiz sievietei ir radusies displāzija, tas nozīmē, ka viņai ir tendence uz šādām slimībām un pastāv lielāks risks saslimt atkārtoti. Vakcīna pret HPV gan neaizsargā pret visām ginekoloģiskajām saslimšanām, un sievietei tāpat kā iepriekš būs nepieciešamas regulāras pārbaudes pie ginekologa, tomēr vakcīna sniedz praktiski 100% aizsardzību pret dzemdes kakla vēzi, un tas sniedz lielu drošības sajūtu. Un, kas nav mazsvarīgi, profilakse noteikti izmaksā lētāk nekā ārstēšana, tāpēc vakcināciju iesaku ikvienai sievietei.